Pārskatiet un analizējiet dažādas pasaules valstis, ņemot vērā AI ietekmi uz valsts zinātnes sistēmām
Lai gan mākslīgais intelekts (AI) arvien vairāk tiek iesaistīts zinātnes sasniegumos, rodas bažas arī par lielo valodu modeļu (LLM) radītās informācijas un datu uzticamību un izsekojamību, par autorību un intelektuālo īpašumu, par kontroli pār AI tehnoloģiju attīstību un saturu, ko tās rada un izmanto.
Plaši tiek atzīts, ka steidzami ir jāizstrādā piemēroti normatīvie un institucionālie ietvari mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstībai un izmantošanai kopumā un jo īpaši zinātnei un pētniecībai. Tomēr nav skaidrs, cik lielā mērā un kā šie jautājumi tiek risināti valsts līmenī. Izvirzās vairākas dažādu starptautisku zinātnes un politikas dalībnieku konsorciju iniciatīvas, kas atbalsta dažādus globālās pārvaldības modeļus. Taču šīs iniciatīvas joprojām ir augsta līmeņa un izkliedētas, un to iespējamā ietekme uz valstu zinātnes sistēmām nav skaidra.
Tāpēc valstu zinātnes sistēmām ir kolektīvi nepieciešams, lai tās labāk sagatavotos un pielāgotos mākslīgajam intelektam, kā arī ieviestu regulējumu un citus regulējumus, kas regulē AI izmantošanu zinātnē un pētniecībā.
Ja vēlamies aktīvi sagatavot savas zinātnes sistēmas AI, mums vispirms ir jānoskaidro pārdomu stāvoklis par šiem jautājumiem dažādās pasaules valstīs.
Projekts tiek finansēts caur IDRC dotācija kura mērķis ir izpētīt mākslīgā intelekta ietekmi uz zinātnes sistēmām globālajos dienvidos, un tas ir projekts, izmantojot Zinātnes sistēmu nākotne.
Šis darbs tika veikts ar Starptautiskā attīstības pētniecības centra (IDRC) Otavā, Kanādā, piešķirtu grantu. Šeit paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo IDRC vai tā Valdes viedokli.