Planētas dabiskās oglekļa piesaistītājsistēmas sasniedz kritiskās robežas, absorbējot mazāk emisiju nekā paredzēts, jo gadu desmitiem ilgās klimata pārmaiņas ir vājinājušas to spēju.
Arī dabas resursiem balstīti oglekļa piesaistes projekti ir apdraudēti; klimata pārmaiņas vēl vairāk apdraud to ilgtermiņa uzticamību un uzglabāšanas spēju, un, lai gan liela mēroga piesaistes ieviešana ir nepieciešama, tā varētu apdraudēt pārtikas nodrošinājumu un bioloģisko daudzveidību. Jaunajā ziņojumā zinātnieki brīdina, ka pirms COP 30 uzsākot projektu, globālie klimata mērķi tagad var saskarties ar ievērojamiem šķēršļiem.
Šodien vairāk nekā 70 pasaulē atzītu zinātnieku no 21 valsts atklātais ikgadējais pasākums “10 jaunas atziņas klimata zinātnē” (10 jaunas atziņas klimata zinātnē).10 jaunas atziņas) ziņojumā atklāts, ka vājāki zemes piesaistītāji, īpaši meži un augsne ziemeļu puslodē, draud izjaukt pašreizējās emisiju prognozes, vienlaikus paātrinot globālo sasilšanu. Pat okeāns, kas ir vēl viens svarīgs oglekļa un siltuma piesaistītājs, absorbē mazāk oglekļa dioksīda, savukārt biežāki un intensīvāki jūras karstuma viļņi izposta ekosistēmas un piekrastes iztikas līdzekļus.
Lai gan popularizētā oglekļa dioksīda piesaiste piedāvā risinājumu oglekļa piesaistītāju aizsardzībai un paplašināšanai, ziņojumā uzsvērts, ka plaša mēroga dabas resursu piesaistes ieviešana varētu negatīvi ietekmēt pārtikas nodrošinājumu un bioloģisko daudzveidību, jo šie projekti konkurē ar abiem par zemes platību. Ziņojumā uzsvērts, ka cerības uz dabas resursu piesaisti ievērojami pārsniedz to, ko spēj nodrošināt pašreizējie projekti un dabiskās piesaistītāji. Pēc zinātnieku domām, līdztekus ievērojamai emisiju samazināšanai ir nepieciešama arī “jauna” jeb uz tehnoloģijām balstīta piesaiste, lai koriģētu šo kursu.
Ziņojumā arī konstatēts, ka brīvprātīgi oglekļa kredītu tirgi, kuros var darboties oglekļa piesaistes projekti, tiek reklamēti kā vēl viens potenciāls risinājums, taču tie joprojām rada uzticamības problēmas un prasa stingrākus kritērijus un tirgus standartus, lai nodrošinātu integritāti.
Mēs jau sen esam paļāvušies uz mežiem un augsni, lai klusi attīrītu mūsu oglekļa piesārņojumu, taču to spēja ir vāja. Tas nozīmē, ka mēs, iespējams, nepietiekami novērtējam pašreizējo emisiju starpību, kā arī turpmākās sasilšanas tempu.
Sabīne Fusa, Potsdamas Klimata ietekmes pētījumu institūta nodaļas vadītāja un ziņojuma redakcijas padomes locekle.
Ziņojums “10 jaunas atziņas”, kas ir Future Earth, The Earth League un Pasaules klimata pētniecības programmas kopīga iniciatīva, apkopo jaunākos sasniegumus klimata zinātnē pēdējo 18 mēnešu laikā desmit kodolīgās atziņās, kalpojot par uzticamu resursu politikas veidotājiem. Tas tiek publicēts laikā, kad sarunu vedēji gatavojas COP30, kas ir izšķirošs brīdis 10 gadus pēc Parīzes nolīguma un jaunā atjaunināto klimata mērķu vilnī no valstīm visā pasaulē. Tā kā parādās jaunākā nacionāli noteikto ieguldījumu (NDC) kārta un klimata skepticisms sasniedz maksimumu, valstis nevar atļauties turpināt plānot, pamatojoties uz novecojušu informāciju.
Klimata sarunām jāvadās pēc zinātnes, un 10 jaunās atziņas sniedz vislabāko kopsavilkumu par jaunākajiem atklājumiem klimata zinātnē. Šīs atziņas sniedz pārliecinošus pierādījumus tam, ka mēs atrodamies steidzamā klimata jautājumā, kas nozīmē, ka COP30 ir jābūt īstenošanas COP — mēs vairs nevaram atļauties jaunus solījumus, kas netiek pildīti. Politikas veidotājiem galvenā uzmanība jāpievērš emisiju apņēmīgai samazināšanai, dabas aizsardzībai un atjaunošanai, kā arī to sistēmu stiprināšanai, kas mūs uztur.
Johans Rokstrēms, Zemes līgas līdzpriekšsēdētājs un ziņojuma redakcijas padomes loceklis.
Ziņojumā sniegtajā citā ieskatā ir aplūkoti faktori, kas veicināja 2023. un 2024. gada rekordsiltumu, ārkārtējam karstumam radot nepieredzētu spiedienu uz saldūdens resursiem, cilvēku veselību un iztikas līdzekļiem. Ziņojumā apkopotie jaunie pētījumi atklāj, kā temperatūras paaugstināšanās pazemina gruntsūdeņu līmeni, kas daudzos reģionos ir vitāli svarīgs lauksaimniecībai. Klimata pārmaiņas veicina arī tādu odu pārnēsātu slimību kā denges drudža izplatību, jo augstāka temperatūra paplašina kukaiņu dzīvotni.
Pēc tam, kad pagājušajā gadā tika novērots lielākais vēsturē reģistrētais denges drudža uzliesmojums pasaulē, veselības aprūpes sistēmas ir pakļautas milzīgai slodzei. Ziņojumā “10 jaunas atziņas” apkopotie secinājumi ir skarbs atgādinājums, ka neviens nav imūns pret klimata pārmaiņu ietekmi — to sekas ir globālas, savstarpēji saistītas un jau ir tepat pie mūsu durvīm.
Kristie Ebi, globālās veselības profesore Vašingtonas Universitātē un ziņojuma redakcijas padomes locekle.
Papildus cilvēku veselības problēmām ziņojumā arī paskaidrots, kā karstuma stress izraisa strauju darba ražīguma kritumu, ietekmē ienākumus un noved pie plašākas ekonomiskās nestabilitātes. Piemēram, tiek prognozēts, ka tikai 1 °C sasilšana pakļaus vairāk nekā 800 miljonus cilvēku tropiskajos reģionos nedrošam karstuma stresa līmenim, potenciāli samazinot viņu darba laiku pat par 50 %.
Šī gada ziņojums galu galā liecina, ka gandrīz katrs būtisks klimata risks izriet no viena pamatcēloņa – nespējas samazināt emisijas nepieciešamajā ātrumā un mērogā. Paļaušanās tikai uz dabu un tirgiem neatrisinās krīzi. Rekordaugsta temperatūra 2023. un 2024. gadā, paātrināta okeāna sasilšana un pieaugošā slodze uz ekosistēmām un sabiedrībām ir novēlotas rīcības simptomi. COP30 vēstījums ir nepārprotams: zinātne ir skaidra, risinājumi un ierobežojumi ir zināmi, un tagad ir pienācis laiks rīkoties.
Par Mums Nākotnes ZemeFuture Earth ir globāls pētnieku tīkls, kas izstrādā un sintezē zināšanas, lai atbalstītu pāreju uz ilgtspējību. Koncentrējoties uz uz sistēmām balstītām pieejām, Future Earth cenšas padziļināt mūsu izpratni par sarežģītām Zemes sistēmām un cilvēka dinamiku dažādās disciplīnās un izmantot šo izpratni, lai pamatotu uz pierādījumiem balstītas politikas un stratēģijas ilgtspējīgai attīstībai.
Par Mums Zemes līgaZemes līga ir starptautiska institucionālu un individuālu biedru alianse, kas sadarbojas, lai risinātu tādus jautājumus kā klimata pārmaiņas, dabas resursu izsīkšana, zemes degradācija, ūdens trūkums un pārtikas nodrošinājums. Risinot esošās un jaunās problēmas, ko rada resursu izmantošana, kas pārsniedz mūsu planētas iespējas, Zemes līga pēta, kā problēmas var paredzēt un novērst, izmantojot stratēģiskas darbības un inovācijas.
Par Pasaules klimata pētniecības programmu (WCRP)WCRP koordinē un vada starptautiskos klimata pētījumus, lai izstrādātu, dalītos un pielietotu klimata zināšanas, kas veicina sabiedrības labklājību. WCRP pievēršas klimata zinātnes aspektiem, kas ir pārāk lieli un pārāk sarežģīti, lai tos varētu risināt viena valsts, aģentūra vai zinātnes disciplīna. Ar starptautiskas zinātnes koordinācijas un veiksmīgu partnerību palīdzību WCRP palīdz rādīt priekšzīmi klimata sistēmas pamatu izpratnē un tās mijiedarbības ar cilvēka darbībām noteikšanā.
Lasiet vairāk par 2026. gada Frontiers Planet Prize nacionālo čempionu izziņošanu Lasīt vairāk par UNFCCC aicinājumu ISC biedriem sniegt ieteikumus – klimata pārmaiņu pētījumu nepilnību novēršanas progresa kartēšana | Uzaicinājums slēgts 
Lasiet vairāk par Klusā okeāna pētniekiem, kas risina klimata krīzi no okeāna līdz klasei, izmantojot pirmās Tupu dotācijas. 